Izstāde
Pēc Monē nāves Eiropas Parlaments priekšsēdētāja Emīlio Kolombo (Emilio Colombo) vadībā aizsāka Žana Monē mājas iegādes procesu, lai māju saglabātu kā Eiropas iedzīvotāju kopīgu vēstures un kultūras mantojumu. Monē tuvākie cilvēki atceras, kā neilgi pirms nāves viņš esot paudis vēlmi, lai kādu dienu viņa māja kļūtu par vietu, kas pulcē jauniešus. Eiropas Parlaments Monē sapni apņēmās īstenot, padarot šīs mājas durvis atvērtas ikvienam, kas vēlas uzzināt ko jaunu, satikties un diskutēt. Mājas pirkšanas līgumu Monē mantinieki un Eiropas Parlaments parakstīja 1982. gada 7. decembrī.
Eiropas Parlaments uzskata, ka ir svarīgi saglabāt Eiropas vēsturisko mantojumu un godināt šī Eiropas Savienības idejas tēva piemiņu. Parlaments vēlas, lai Monē māja kalpotu mums visiem kā simboliska vieta, kurā mīt Eiropas integrācijas gars. Pēc nama renovācijas tika nolemts, ka tam jākļūst par centru, kurā cilvēki var tikties, diskutēt un uzzināt vairāk par Eiropas integrāciju. Taču ideja uzturēt dzīvu Žana Monē atstāto mantojumu bija ne tikai Parlamentam. Monē draugi nolēma Parīzē izveidot Žana Monē draugu asociāciju (Association des Amis de Jean Monnet) par piemiņu Monē, viņa darbam un atziņām.
Drīz Žana Monē māja pārtapa par muzeju, kas stāsta par mājas bijušā īpašnieka dzīvi un Eiropas Kopienas darbību, un 1987. gadā tas tika atvērts publikai. Atklāšanas ceremonijā piedalījās bijušie Eiropas Parlamenta priekšsēdētāji Pjērs Pflemlēns (Pierre Pflimlin) un Simona Veila (Simone Veil). Apritot 100 gadiem kopš Monē dzimšanas, Eiropas Kopienas iestādes 1988. gadu pasludināja par Eiropas Žana Monē gadu, un šajā pašā gadā pēc Francijas prezidenta Fransuā Miterāna (François Mitterrand) priekšlikuma Monē pelni tika pārvesti uz Panteonu Parīzē. 1990. gadā Žana Monē draugu asociācija un Eiropas Parlaments parakstīja līgumu, kas piešķīra Parlamentam tiesības pārvaldīt un apsaimniekot Monē mājas teritoriju, nododot to Parlamenta Parīzes informācijas biroja aizbildnībā.
