Izstāde
Daudzu valstu atmiņu institūcijās iegūluši ar brāļu draudzes darbību saistīti rokraksti. Koordinējošā loma šo rokrakstu apzināšanā ir Unitātes arhīvam Hernhūtē, kura paspārnē tiek rīkotas zinātniskas konferences un tiek izdots zinātnisku rakstu krājums Unitas Fratrum.
Hernhūtiešu rokrakstu veidotājiem bija svarīgi nodot konkrētā vēstījuma saturu saviem lasītājiem un klausītājiem. Teksta autors, tulkotājs un pārrakstītājs visbiežāk netika atzīmēts. Tekstu daļēja anonimitāte vēl joprojām uzdod pētniekiem daudzas mīklas. Rakstītāju identificēšana iespējama tikai tajos gadījumos, ja tiek atrasti vēl citi tās pašas rokas rakstīti dokumenti. Pētnieki turpina ar strādāt ar hernhūtiešu rokrakstiem, šifrējot tekstus, noskaidrojot rakstītājus un tulkojumu oriģinālus un interpretējot laikmeta kontekstus. Latviešu valodā tulkotie stāsti, dziesmas, vēsturiski apcerējumi bieži vien ir vairāku sacerējumu kompilācijas, kuru identificēšanai nepieciešamas plašas zināšanas Eiropas literatūras vēsturē.
Sistemātisks un mērķtiecīgs darbs pie hernhūtiešu rokrakstu kolekcijas veidošanas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizsākās 20. gadsimta 60. gados, kad Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā nonāca ievērojams skaits hernhūtiešu rokrakstu. Vēl aizvien dāvinājumu veidā rokraksti turpina papildināt bibliotēkas krājumu – arī 21. gadsimta sākumā lauku māju bēniņos atrodas seni papīri, kas izrādās piederīgi hernhūtiešu rakstības tradīcijai. Latviešu hernhūtiešu rokraksti glabājas arī citās atmiņas krātuvēs, tostarp Unitātes arhīvā Hernhūtē Vācijā.
1987. gadā ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītājs Aleksejs Apīnis sarakstīja grāmatu “Neprasot atļauju: latviešu rokraksta literatūra 18. un 19. gadsimtā”, kurā ievadīja lasītājus hernhūtiešu rokrakstu pasaulē un lika pamatus to pētniecībai. Latviešu hernhūtiešu teksti pirmo reizi tika aplūkoti kā literatūras fenomens un tika iekļauti latviešu literatūrvēsturē kā tās senākā nacionālā sastāvdaļa. Savukārt 2000. gadā vēsturnieks Gvido Straube sarakstīja grāmatu “Latvijas brāļu draudzes diārijs: (jaunākais noraksts) jeb Hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā” – plašāko un nozīmīgāko pētījumu par hernhūtiešu kustību Latvijā.
2022. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka izveidoja izstādi “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”, kurā eksponēti vērtīgākie manuskripti no bibliotēkas krājuma. Izstāde bija atgādinājums faktam, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas hernhūtiešu rokrakstu kolekcija ir iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā sarakstā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka ir digitalizējusi visus tās krājumā esošos hernhūtiešu rokrakstus – kas pieejami arī Europeana platformā, – un 2017. gadā izveidojusi virtuālo kolekciju “Brāļu draudzes (rok)raksti”.
Kolekcijā var ne tikai iepazīties ar hernhūtiešu rokrakstiem, bet arī ar to identificētajiem rakstītājiem, kā arī vietām, kurās šie rokraksti ir tapuši vai glabāti, pirms nokļuvuši bibliotēkas krājumā. Daudzi savas dzimtas vēstures pētnieki atklāj priekšgājēju garīgās saknes hernhūtismā, un digitālā kolekcija rosina viņu interesi par savu senču intelektuālo dzīvi.