Izstāde
Ievads
Nozīmīga daudzu jūgendstila darbu iezīme bija erotisms: tas izpaudās tā laika sīkajos dekoratīvās mākslas darbos, juvelierizstrādājumos, mēbelēs, glezniecībā un publikācijās. Mīti, sapņu pasaule, fantāzijas un tautas pasakas tika attēlotas gleznotāju simbolistu darbos un vācieša Oto Ekmaņa (Otto Eckmann, Vācija) un skandināvu Gerharda Muntes (Gerhard Munthe) un Frīdas Hansenas (Frida Hansen). Sievietes tēls pauda šķīstību vai kārdinājumu. Žila Šerē (Jules Cheret) plakātos attēlotās sievietes bija bezrūpīgas un rotaļīgas.
Mūza
Loī Fullere (Loïe Fuller, 1862-1928), ko daudzi uzskata par art nouveau iemiesojumu, debitēja 1892. gadā uz Parīzes mūzikhola Folies Bergère skatuves. Fulera bija viena no pirmajām dejotājām, kas pārstāvēja brīvās dejas žanru, un viņa izstrādāja vairākus novatoriskus priekšnesumus Debisī, Šopēna un Šūberta mūzikas pavadījumā, kurus papildināja netradicionālas gaismošanas metodes un efekti. Arī Sāra Bernāra (Sarah Bernhardt, 1844-1923) bija Art Nouveau ikona. Šīs franču teātra un kinoaktrises personiskā dzīve bija tikpat dramatiska kā viņas aktrises karjera. Bernāra ar izrādēm apceļoja visu pasauli. Viņa noslēdza vairāku gadu līgumu ar Alfonu Muhu, un pasūtīja juvelierizstrādājumus, pusdienu servīzes un citus mākslas darbus pie citiem māksliniekiem, piemēram, Lalika. Bernāra bija sava laikmeta simbols un piedalījās daudzās reklāmās.
Sievišķīgās formas
Alfons Muha (Alphonse Mucha, 1860-1939) bija čehu gleznotājs dekoratīvās mākslas meistars. Viņš piedzima Dienvidmorāvijā, kas tolaik bija Austroungārijas impērijas province. Muha pārcēlās uz Parīzi un strādāja pie litogrāfa Šampenuā (Champenois). Muha bija vispusīgs tapešu, tekstilizstrādājumu, sudrablietu un juvelierizstrādājumu meistars. Muhas specifiskais un acumirklī atpazīstamais stils tika plaši atdarināts, it sevišķi pēc viņa grafikas pirmo divu sējumu publicēšanas 1902. gadā. Savus pirmos panākumus viņš guva jau ar pirmo pasūtījuma darbu — afišas Sārai Bernārai par viņas uzstāšanos lugā Gismonda 1894. gadā. Līdzīgi kā citus viņa laikabiedrus, arī Muhu saistīja teozofija un okultā pasaule. Kad aptuveni 1910. gadā Muhas popularitāte ārzemēs mazinājās, viņš atgriezās Prāgā un veltīja savus spēkus Slāvu eposam — 20 lielformāta gleznu sērijai par čehu un slāvu vēsturi.
Simbolisms un foklora
Misticisma idejas iedvesmoja arī citu šķietami nesaderīgu stilu māksliniekus, kas attēloja iekšējo pasauli. Simbolisms iesakņojās literatūrā un dzejā, un starptautisku atzinību kā viens no šī stila pārstāvjiem guva beļģu tēlnieks un grafiķis Žoržs Minne (Georges Minne, 1866-1941). Kaut gan viņa piezemētais stils, šķiet, nesader ar jūgendstila ekstravaganto greznību, viņa darbus pārdeva jūgendstila galerijā La Maison Moderne, ko vadīja viņa draugs Juliuss Meijer-Grēfe, vācu mākslas darbu tirgotājs un kritiķis, kurš dibināja žurnālu „Pan”(Berlīnē) un Dekorative Kunst (Parīzē). Minne darbojās beļģu Sentmartenlaternas (Sint-Martens-Latem) mākslinieku grupā.
