8 botānikas mākslinieces no visas Eiropas

Izlasiet stāstus par 8 sievietēm, kuras radīja dažus no detalizētākajiem un precīzākajiem augu attēlojumiem, sniedzot ieguldījumu gan mākslā, gan zinātnē par spīti izaicinājumiem, tostarp ierobežotai piekļuvei resursiem.

Berte Hola van Notena

Berte Hola van Notena (1817–1892) bija nīderlandiešu botānikas māksliniece, populāra grāmatas "Fleurs, Fruits et Feuillages Choisis de l'Ile de Java" ilustrāciju autore (1863–1864).

1863. gadā Briselē viņa publicēja 40 iespiedplates, attēlojot interesantas Javā sastopamu augu sugas. Tās bija veltītas Sofijai Matildei, Nīderlandes karaļa Viljama III sievai. Berte bija precējusies ar Dirku Holu van Notenu. Kopā ceļodami, viņi dibināja protestantu skolu meitenēm Ņūorleānā. Viņa nomira nabadzībā Džakartā 74 gadu vecumā.

Madelēna-Fransuāza Basporta

Madelēna-Fransuāza Basporta (1701–1780) bija franču gleznotāja, kura dzimusi un mirusi Parīzē. Vispirms viņa specializējās portretu gleznošanā pasteļu tehnikā, bet tad kļuva par Karaļa dārza un kabineta gleznotāju — pirmo sievieti, kura ieņēma šo mākslinieces amatu.

Basporta plašāko slavu izpelnījās, pateicoties botānikas ilustrācijām, kurām viņa piegāja zinātniski, koncentrējoties uz augu struktūru. Viņai bija ietekmīga loma citu mākslinieku, tostarp karaļa Luija XV meitu, izglītošanā un apmācīšanā.

Alīda Vithosa

Alīda Vithosa (apm. 1661/62–1730) bija Amersfortā dzimusi nīderlandiešu botānikas māksliniece un gleznotāja, kuru apmācīja tēvs. Sieviešu apmācīšana mākslā tajos laikos nebija izplatīta, bet Vithosa ieguva gleznotājas reputāciju, jo īpaši botānikas attēlu dēļ.

Viņa bija viena no daudzajiem māksliniekiem, kuri gleznoja augus lauku mājā Vijverhofā pēc mākslas kolekcionāres un dārzkopes Agneses Blokas pasūtījuma. 1687. gadā viņa uzgleznoja pirmo Eiropā izaudzēto ananasu.

Johanna Helēna Herolta-Grafa

Johanna Helēna Herolta (1668–1723) bija 18. gadsimta botānikas māksliniece no Vācijas, kura gleznošanu iemācījās no savas mātes Marijas Sibillas Merianas.

Viņa ir pazīstama, pateicoties ziedu un botānikas elementu gleznām, kas līdzinājās viņas mātes darbiem. Herolta un viņas māte kopīgi radīja daudzus darbus, tostarp "Surinamas kukaiņi", kas kļuva īpaši populārs. Viņas gleznas ir košas — uz pauspapīra trieptām bagātīgām krāsām. Viņa zināja, kā sakārtot augus, lai panāktu maksimālu efektu.

Augusta Inesa Vitersa

Augusta Hanna Elizabete Inesa Vitersa (1792–1877) bija angļu dabas vēstures ilustratore, kas pazīstama, pateicoties Džeimsa Beitmena izdevuma "Meksikas un Gvatemalas orhidejas" ilustrācijām sadarbībā ar Sāru Dreiku.

Viņa tika iecelta par karalienes Adelaidas un karalienes Viktorijas pastāvīgo ziedu gleznotāju un ilustrēja dažādas publikācijas, tostarp Džona Lindlija žurnālu "Pomological Magazine".

Sāra Anna Dreika

Sāra Anna Dreika (1803–1857) bija angļu botānikas ilustratore, kas pazīstama, pateicoties sadarbībai ar Džonu Lindliju un Augustu Inesu Vitersu.

Viņa radīja vairāk nekā 1000 ilustrāciju tādām publikācijām kā Edvardsa "Botānikas reģistrs", Džeimsa Beitmena "Meksikas un Gvatemalas orhidejas", Nataniela Voliča "Plantae Asiaticae Rariores" un Džona Forbsa Roila "Himalaju kalnu botānikas un citu dabas vēstures nozaru ilustrācijas".

Viņas karjera beidzās, kad 1847. gadā darbību pārtrauca "Botānikas reģistrs", un viņa atgriezās Norfolkā, lai rūpētos par saviem vecāka gadagājuma radiniekiem.

Elīza-Onorīna Šampēna

Elīza-Onorīna Šampēna bija franču akvareliste un litogrāfe, kas pazīstama, pateicoties ziedu, augļu un dārzeņu gleznām.

Pirmā izstāde, ko viņa sarīkoja, būdama savā pirmslaulību uzvārdā — Pitē, bija pieejama apskatei no 1833. līdz 1836. gadam. 1837. gadā, apprecējusies ar franču gleznotāju Žanu Žaku Šampēnu, viņa pieņēma vīra uzvārdu. Viņa veidoja dārzeņu plakātus izdevumam "Le Jardin Potager". Plakātus iespieda Lemercier & Cie, un tie tika izmantoti kā reklāma Vilmorin-Andrieux — uzņēmumam, kas pārdeva sēklas.

Fransesa Elizabete Tripa

Fransesa Elizabete Tripa (1832–1890) bija britu botāniķe, botānikas ilustratore, filantrope un rakstniece. Viņa bija divu sējumu izdevuma "Britu sūnas, to dzīvotnes, aspekti, struktūras un izmantošana" autore. Pirmoreiz izdevums publicēts 1868. gadā ar Tripas ilustrācijām un Bendžamina Foseta krāsojumu.

Tripa saņēma ievērojamu mantojumu no savas vecmāmiņas. Viņa šo mantojumu izmantoja zinātniskiem pētījumiem un labdarības mērķiem, tostarp atbalstot Kyrle Society, kuras mērķis bija sociālā reforma un Nacionālā trasta izveide.

Viņa nomira Londonā 1890. gadā pēc sirdslēkmes.