You're viewing this item in the new Europeana website. View this item in the original Europeana.

Jelgava. Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī

Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī. Kapeņu vēsture aizsākās 1582.gadā, kad izveidoja Jelgavas pils (kādreizējo Livonijas ordeņa apartamentu) baznīcu, zem tās izbūvējot pagrabu hercogu sarkofāgu novietošanai. Pirmos kapenēs guldīja trīs agrāk mirušos hercoga Gotharda Ketlera bērnus. Līdz 1737.gadam, kad veco Jelgavas pili kopā ar baznīciņu uzspridzināja, kapenēs atradās 24 Ketleru dinastijas mirušo locekļu sarkofāgi. 1737.gadā daļēji uz vecās pils drupām pēc hercoga Ernsta Johana Bīrona pavēles sākās Jelgavas pils celtniecība pēc Rastrelli projekta, sarkofāgus novietojot citā ēkā. Pils dramatiskās būvvēstures dēļ nojauktās kapelas vietā nepaspēja izveidot jaunas kapenes, tāpēc sarkofāgus novietoja divās nelielās velvētās telpās pils dienvidu korpusa cokolstāvā ar atsevišķu ieeju no ārpuses. Hercogu kapenes savu pašreizējo vietu ēkas dienvidaustrumu stūra pagrabstāvā ieguva pēc 1819.gada, kad to iekārtošanai Kurzemes muižnieki saziedoja naudu. Karu un brīvības cīņu laikā kapenes vairakkārt izdemolētas un izlaupītas, līdz pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados to logus un durvis aizmūrēja. Apbedījuma sakārtošana un izpēte notika pakāpeniski (1973., 1976. un 1991.gadā), un 1989.gadā hercoga kapenes savā pārziņā pārņēma Rundāles pils, bet kopš 1992.gada vasaras tās atvērtas apmeklētājiem