You're viewing this item in the new Europeana website. View this item in the original Europeana.

Liepāja. Latviešu biedrības nams

Liepāja. 15. maija nams

Liepājas Latviešu biedrība jeb 15. maija nams. Liepājas Latviešu biedrība Liepājā pastāvēja jau no 1903. gada, un tai bija līdzīga nozīme kā Rīgas Latviešu biedrībai. Sākotnēji Liepājas Latviešu biedrība uzturējās Jaunliepājā, namā Rīgas (tobrīd Vakzāles) un Raiņa (tobrīd Suvorova) ielas stūrī, vēlāk īrētās telpās Vecliepājā, Ugunsdzēsēju laukumā 2. Ideja par jaunu Liepājas Latviešu biedrības ēku radās jau pirms Pirmā pasaules kara - 1912. gadā. Biedrība iegādājās vairākus namus un gruntsgabalus Rožu laukuma apkaimē, lai celtu jauno namu, taču karš šo darbību pārtrauca. Pēc kara pēc vairākkārt rīkotiem projektu konkursiem tika izvēlēts Jāņa Blaua projekts konstruktīvisma stilā. 1934. gadā Kārlis Ulmanis ielika pamatakmeni jaunajai ēkai. Jaunuzceltās trīsstāvu ēkas iesvētīšana notika 1935. gadā, un ēkai tika dots 15. maija nama nosaukums. Pēc Otrā pasaules kara beigām ēka uz 50 gadiem nonāca PSRS kara flotes rīcībā, šeit saimniekoja Virsnieku nams; tā gan kalpoja kultūras funkcijām, taču latviešu kultūras izpausmēm šis nams bija slēgts. Kopš 1991. gadā šeit darbojās Liepājas pilsētas kultūras nams. 2001. gadā notika nama reorganizācija, un 19. novembrī LR Uzņēmumu reģistrā tika piereģistrēts pašvaldības uzņēmums SIA "Latviešu biedrības nams". 2003.gadā tika uzsākti rekonstrukcijas darbi, kas noslēdzās 2004.gadā. Mūsdienās tam piešķirts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss