You're viewing this item in the new Europeana website. View this item in the original Europeana.

Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs". Apkalpe

Lielbritānijas firmas William Beardmore un Vickers ledlauža būvi Glāzgovā veica no 1924. gada līdz 1925. gadam. Tā tilpība bija 1 932 bruto reģistra tonnas, garums - 60 metri, platums - 17 metri, iegrime - 6.7 metri, jauda - 5 200 ZS. Kuģa lielākais ātrums brīvā ūdenī bija 14.4 mezgli, cietā, gludā ledū - 3 mezgli. Ledlauzim, kuru ierakstīja Latvijas flotes reģistros, deva izcilā latviešu jūrniecības attīstības veicinātāja un pētnieka Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) vārdu. Pirmajā braucienā no Rīgas ostas "Krišjānis Valdemārs" devās 1926. gada 13. janvārī. "Krišjānis Valdemārs" piederēja Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam. Tā piederības osta bija Rīga. Pirmais ledlauža kapteinis Kārlis Cērps (1875-1931) to vadīja līdz savai nāvei, tad (1931-1940) kapteinis bija Fricis Veidners (1883-1942) un Pēteris Maurītis (1887-?). Pēc Latvijas okupācijas kuģi nacionalizēja, un, Otrajam pasaules karam ienākot Latvijā, tas karavānā kopā ar tirdzniecības kuģiem tika evakuēts uz Tallinu. 1941. gada augusta beigās ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" no Tallinas devās uz Kronštati, 28. augustā uzdūrās uz mīnas un gāja bojā. Fotogrāfijā redzams ledlauža apkalpes darbinieki