Hernhūtiešu rokraksti

Vēl ilgi pēc tam, kad Gūtenbergs 15. gadsimta vidū bija izgudrojis iespiedpresi, literatūra turpināja attīstīties arī rokraksta formā. Viens no fenomeniem rokraksta literatūrā ir brāļu draudze 18. gadsimtā.

Iepazīstiet izstādi un uzziniet, kāds bija šīs kopienas ceļš uz izglītību, kā zemnieku kārtas pārstāvji ieinteresējās par rakstniecību un arī paši sāka pierakstīt savus dzīvesstāstus!

Kas bija brāļu draudze?

Brāļu draudze bija Saksijas pilsētā Hernhūtē radusies starptautiska reliģiskā kustība, kuras mērķis bija izplatīt kristietību dažādos reģionos visapkārt pasaulei. Šai reliģiskajai kustībai bija daudz sekotāju, tomēr vajāšanu un aizliegumu dēļ tā bieži darbojās pagrīdē. Tāpēc rokraksti bija piemērots veids, lai nodrošinātu pietiekami ātru informācijas apriti, kas palika kopienas iekšienē. Mūsdienu pētniekiem tie sniedz unikālu ieskatu brāļu draudzes apslēptajā vēsturē.

Rakstītais vārds visiem

Latvijā hernhūtiešu kustība ir garīgās modināšanas simbols, kas iezīmēja latviešu lasītprasmes un rakstītprasmes pieaugumu. Hernhūtieši bija pirmie, kas latviešus ieveda literatūras pasaulē ne vairs kā lasītājus un klausītājus, bet gan kā rakstītājus.

Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, kas glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ir pieejama Europeana platformā, izgaismo šīs kustības vēsturi un arī paplašina mūsu zināšanas par rakstīšanas un rakstīta teksta nozīmi, veidojoties modernajām identitātēm.

Saglabājušos rokrakstu klāstā ir unikāli retumi, kas demonstrē rakstītā vārda iespaidu uz zemniekiem un amatniekiem. Vienlaikus tie rāda šo personu ikdienas un garīgo pieredzi.